Taksometri, taksometru pakalpojumi : Latvija

Latvijā ienāk jauna taksometru pakalpojumu mobilā lietotne “Forus Taxi”

Autotransporta direkcija (ATD) ir reģistrējusi jaunu mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju darbībai Latvijā – “Taxigo Tallinn”, kas taksometra vai pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili izsaukšanai piedāvās mobilo lietotni “Forus Taxi”, informēja ATD pārstāvji.

“Taxigo Tallinn” reģistrācija veikta ar nosacījumu, ka uzņēmums pirms pakalpojumu sniegšanas sākšanas apliecina, ka datu nodošana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiek nodrošināta tiešsaistē uzreiz pēc brauciena. Pakalpojumu sniedzējs Autopārvadātāju informatīvajā datubāzē ir reģistrēts 2022.gada 27.jūlijā.

“Forus Taxi” lietotne jau ir pieejama Igaunijā un Lietuvā, un tagad pasažieriem to būs iespēja izmantot arī Latvijā taksometra vai pasažieru komercpārvadājuma ar vieglo automobili izsaukšanai, atzīmē ATD pārstāvji.

Tāpat ATD pārstāvji norāda, ka jauna pakalpojumu sniedzēja ienākšana palielinās izvēles iespējas pasažieriem izsaukt taksometru, kā arī pārvadātājiem izvēlēties to partneri, kas nodrošina izdevīgākus nosacījumus.

“Forus” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka “Forus” mērķis ir piedāvāt klientiem dažādus pakalpojumus – ne tikai transporta, bet arī kurjera pakalpojumus, ēdiena un pārtikas piegādes.

“Forus” dibinātājs un īpašnieks Urmass Sērumā min, ka braucienu platforma pirms trim mēnešiem tika ieviesta Igaunijā, bet pirms divām nedēļām – Lietuvā.

Uzņēmumā plānots ieviest programmu “US Token”, kas ļaus visiem platformas lietotājiem – transporta vadītājiem, klientiem un citiem iesaistītajiem – kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, izmantojot “Forus” pakalpojumus, informē kompānijas pārstāvji, norādot, ka “Forus” klienti, vadītāji un citi darbinieki braucieniem varēs iegūt tokenus, kurus pēc pieciem gadiem varēs apmainīt pret uzņēmuma akcijām.

Sērumā skaidro, ka šobrīd plānots, ka kopējais turpmāk izplatīto 30 miljonu tokenu skaits segs 3% no uzņēmuma apgrozījuma.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

AVOTS:https://www.tvnet.lv/7572524/latvija-ienak-jauna-taksometru-pakalpojumu-mobila-lietotne-forus-taxi

Jaunā sodīšana praksē sāksies pie +4 km/h

Satiksmes ministrijas iecere samazināt vidējo ātrumu uz ielām un ceļiem ir maldinoši atspoguļota – patiesībā sodu plānots palielināt nevis ātruma pārkāpumam par 10 kilometriem stundā, bet gan zemākam ātrumam. Teorijā jau no +1 kilometra stundā, bet praksē – tehnoloģiju veiktspējas ierobežojumu dēļ no +4 kilometriem stundā.

Pašlaik uz Latvijas ceļiem un ielās pastāv nerakstīta vienošanās starp autovadītājiem, policiju un arī ātruma radaru uzturētājiem, ka jebkuram ātruma ierobežojumam gluži legāli tiek pieskaitīti 10 kilometri stundā. Pa pilsētu drīkst braukt ar 60 km/h, ārpus pilsētas, ja zīme vēsta 90, tad ar 100 km/h. Uz Jūrmalas šosejas var ieskrieties līdz 120 kilometriem. Un neviens par šādu pārkāpumu netiek sodīts pat ar vismaigāko Ceļu satiksmes likumā noteikto sodu, kas ir brīdinājums. Iespējams, ka šī +10 kilometru tradīcija ir mantojums no padomju laikiem, kad pilsētās drīkstēja braukt ar 60 kilometriem. Zīmes tika uzliktas citas, bet reālais ātrums ielās nesamazinājās un vidēji palicis tas pats vai pat vēl augstāks. Papildus šai +10 kilometru tolerancei eksistē vēl cita – augstāka tolerance īpaši zinošiem autovadītājiem. Automašīnu spidometra rādījums ir par trim kilometriem zemāks nekā reālais ātrums. Ja uzliktas jaunas riepas, klāt nāk vēl kāds kilometrs. Tas nozīmē, ka arī par 13 km/h pārsniegumu autovadītāji sodīti netiek. Nu varbūt pabrīdināti.

Kāpēc jāizlīdzina plūsma

Šobrīd uz Latvijas ceļiem pastāv četras ātruma grupas – daļa autovadītāju brauc ar atļauto – zīmē rakstīto ātrumu, daļa pieliek 10 kilometrus, daļa 14 kilometrus, un tad vēl ir autovadītāji, kuri pārsniedz atļauto ātrumu vēl vairāk, jo naudassodu uztver kā maksu par pakalpojumu. Šie atšķirīgie ātrumi veido nevienmērīgu satiksmes plūsmu, nepārtraukti tiek veiktas apdzīšanas, izraisītas bīstamas situācijas, un gala rezultātā Latvija ir valsts ar satiksmē īpaši augstu bojā gājušo skaitu. Šogad līdz 23. jūlijam satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši jau 63 cilvēki, un tas nozīmē, ka šogad pilnīgi noteikti netiks sasniegts Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027. gadam ierakstītais mērķis 2022. gadam – nepārsniegt 65 bojā gājušos uz miljonu iedzīvotāju. Rēķinot pēdējo 12 mēnešu statistiku, tie jau ir 77 bojā gājušie uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais līmenis pērn bija 44. Jautājums tikai – vai naudassods par ātruma pārsniegšanu teorijā jau no viena kilometra stundā, bet praksē no četriem kilometriem stundā būs efektīvs līdzeklis cilvēku dzīvību glābšanai.

Kā izglābt cilvēkus

CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks “Neatkarīgajai” skaidro, ka citi risinājumi pašlaik vienkārši nav pieejami. Visvairāk satiksmes drošību paaugstinātu pretējā virziena plūsmu nodalīšana. Pa divām joslām katrā virzienā un sēta pa vidu. Taču tam vajag daudz naudas. Naudas nav, un, pat ja būtu – būvniecība aizņem ilgu laiku. Tātad pārskatāmā termiņā nederīgs risinājums. Otrs Ceļu satiksmes drošības padomē apspriestais risinājums ir policistu skaita palielināšana. Par to īpaši iestājas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Par ātrumpārkāpumiem var piespriest kaut vai nāvessodu, bet, ja pārkāpumi netiks kontrolēti, tāpat visi turpinās pārkāpt. Un šobrīd policisti uz ceļiem ir sastopami arvien retāk. Valsts policijā valda akūts darbinieku trūkums – 40% iztrūkums štatu sarakstos, un nav nekādu pazīmju, ka tas varētu mazināties. Tātad arī neīstenojams risinājums. Attiecīgi atliek trešais variants, lai vismaz kaut ko darītu satiksmes plūsmas mierināšanai un ātrumu atšķirības vienādošanai – būtiska ātrumpārkāpumu tolerances līmeņa samazināšana.

Ātrums sadursmē ar rupekli

Ekrānšāviņš

Ieceres praktiskais mērķis ir piespiest autovadītāju vairumu samazināt pārsniegto ātrumu no +10 kilometriem stundā uz + 4 kilometriem. Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns piekrīt, ka rupekļi gan jau tāpat nēsāsies pa ceļiem ar 130 kilometriem stundā, taču sadursmē ar viņiem sekas būs mazākas, ja otra mašīna būs braukusi nevis ar 105, bet 90 kilometriem. Un, kas attiecas uz trūkstošajiem policistiem, tad viņiem talkā dosies tehniskās ierīces. Vidējā ātruma mērītāji tiks uzstādīti 16 dažāda garuma posmos – 5, 10, 20 kilometru garos, un tur gan vairs nekāda tolerance teorētiskās kļūdas ietvaros netiks piemērota. Tikos iebrauci – tikos izbrauci. Ja par ātru, maksā sodu. Tam vajadzētu ātri vien pieradināt publiku pie lēnākas braukšanas.

Pa taisno uz Saeimu

Ātruma revolūcijas laika grafiks šobrīd izskatās šāds: vidējā laika mērītājus iecerēts uzstādīt līdz nākamā gada martam. Pirmie parādīsies šogad novembrī. Savukārt grozījumi Ceļu satiksmes likumā, iespējams, tiks veikti jau agrāk. Optimistiska scenārija gadījumā jau līdz septembrim, oktobrim, jo Satiksmes ministrija ar iecerētajiem jaunievedumiem dosies pa taisno uz Saeimu, iztiekot bez to iztirzāšanas Ministru kabinetā. Grūti gan pateikt, kādu iespaidu uz ieceres virzību atstās vēlēšanu tuvums. No vienas puses – iecere daļas autobraucēju vidū nebūs populāra, no otras puses – 15 bojā gājušie īsi pirms Jāņiem ir visai nopietns signāls. Kaut kas ir jādara nekavējoties. Cerams, satiksmes mierināšana līdzēs, jo saskaņā ar teorētiskiem aprēķiniem vidējā ātruma samazinājums par pieciem kilometriem stundā bojāgājušo skaitu var samazināt par 30%. Bet, kamēr vidējais ātrums uz Latvijas ceļiem tiek pārsniegts vismaz par 10 kilometriem stundā, policija vismaz minimālo sodu pārkāpējiem varētu biežāk piemērot – brīdinājumu.

CEĻU SATIKSMES LIKUMS

55. pants. Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana

(1) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, piemēro brīdinājumu transportlīdzekļa vadītājam.

(3) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četru naudas soda vienību* apmērā.

(6) Par šā panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešpadsmit naudas soda vienību apmērā.

* 1 naudas soda vienība ir 5 EUR

AVOTS: https://neatkariga.nra.lv/izpete/387386-jauna-sodisana-prakse-saksies-pie-4-kmh

Ar ko atšķiras balto un dzelteno numurzīmju taksometri?

Šobrīd Latvijā ir pieejami divu veidu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, – taksometri un tā sauktie “baltie numuri”. Autotransporta direkcija norāda: lai arī pasažieris saņem šķietami vienādu pakalpojumu – braucienu līdz izvēlētajam galamērķim –, atšķiras veids, kā pakalpojumu pieteikt un apmaksāt. Tāpat atšķiras arī institūcijas, kas izsniedz dokumentus, lai komersants varētu nodrošināt šo pakalpojumu. Vienlaikus Taksometru vadītāju reģistrā jābūt reģistrētiem pilnīgi visiem automobiļu vadītājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili.

Grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas skar pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili, stājās spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Izmaiņas likumā paaugstina arī prasības tarifu informācijas regulējumā un nosaka pārvadātāja un autovadītāja pienākumus, kā arī atbildību. Plašāku informāciju par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili var meklēt LV portāla publikācijā “Izmaiņas Autopārvadājumu likumā – arī pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru”.

Izsaukšana un norēķini

Taksometra pakalpojumus pasažieris var pieteikt:

• telefoniski, zvanot pa izvēlētā pakalpojuma sniedzēja norādīto tālruņa numuru;
• caur aplikāciju/tīmekļvietni;
• nolīgstot taksometru uz ielas.

Norēķināties par braucienu ar taksometru var skaidrā vai bezskaidrā naudā. Autotransporta direkcija (AD) vērš uzmanību, ka apmaksa jāveic pēc brauciena, pamatojoties uz taksometra skaitītāja rādījumu. Savukārt pēc apmaksas veikšanas pasažierim jāsaņem čeks. Papildus AD norāda, ka taksometriem ir tiesības braukt pa sabiedriskā transporta joslu, kas ir priekšrocība sastrēgumu laikā. Savukārt tā saukto “balto numuru” pakalpojuma sniedzējus, piemēram, “Bolt” vai “Yandex”, var nolīgt tikai ar aplikācijas/tīmekļvietnes starpniecību. Turklāt arī norēķināties par braucienu var tikai caur konkrēto aplikāciju/tīmekļvietni. “Nodrošinot šādu komercpārvadājumu, automobilim nav jābūt aprīkotam ar taksometra skaitītāju,” skaidro AD.

Taksometru atpazīšanas zīmes un numurzīmes

Taksometru var atpazīt pēc numurzīmes, kas

• sākas ar TQ vai TX (arī EX, ja tas ir elektriskais automobilis);
• ir dzeltenā krāsā.

Tāpat AD norāda, ka uz automobiļa jābūt taksometra pazīšanas zīmei un gaismas kontrolsignālam salonā aiz priekšējā stikla. Savukārt komersantam, kura pakalpojumu var pieteikt tikai caur aplikāciju/tīmekļvietni, uz automobiļa priekšējām pasažieru durvīm jābūt informācijai par pārvadātāju un attiecīgās tīmekļvietnes/mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju. “Ja komersants piedāvā savus pakalpojumus gan ar “Yandex”, gan ar “Bolt” starpniecību, uz automašīnas durvīm jābūt norādēm par abām aplikācijām,” kā piemēru min AD. Tāpat AD norāda, ka šiem pakalpojumu sniedzējiem automobiļa numurzīme ir baltā krāsā.

Autovadītājiem jābūt reģistrētiem

Visiem automobiļu vadītājiem, kuri nodrošina pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili, jābūt reģistrētiem AD uzturētajā Taksometru vadītāju reģistrā. “Par to, ka šoferis ir reģistrējies, liecina izsniegtā reģistrācijas apliecība, kurai brauciena laikā jāatrodas automobilī uz priekšējā paneļa,” skaidro AD.

Licence un licences kartītes

Papildus, lai komersants varētu piedāvāt pasažieriem taksometru pakalpojumus, viņam jāsaņem licence un licences kartīte par katru automobili, ar kuru tiek nodrošināts pakalpojums. Šos dokumentus izsniedz deviņas republikas nozīmes pilsētas un pieci plānošanas reģioni. Piemēram, ja komersants vēlas sniegt taksometra pakalpojumus tikai Rīgas teritorijā, viņam licenci un licences kartīti izsniegs Rīgas pilsētas dome, skaidro AD. Turpinot AD norāda – ja pārvadājumus paredzēts veikt visā Rīgas reģionā, jāsaņem arī Rīgas plānošanas reģiona izsniegtā licence un licences kartīte. Komersantiem, kuri nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar automobili, kam ir “baltais numurs”, licenci un licences kartīti izsniedz AD. Tā ir derīga pārvadājumiem visā Latvijas teritorijā.

AVOTS: https://lvportals.lv/skaidrojumi/308934-ar-ko-atskiras-balto-un-dzelteno-numurzimju-taksometri-2019

TAKSOMETRS JĀGAIDA STUNDU, BET JĀMAKSĀ KRIETNI VAIRĀK!

Jau kopš vasaras Rīgas ielās aizvien mazāk un mazāk redzami taksometri. Ja izdodas to „sasaukt”, tad par braucienu jāmaksā teju uz pusi vairāk nekā pirms gada, bet uz to bieži vien jāgaida stunda un pat vairāk iepriekšējo desmit minūšu vietā. Ir pat gadījumi, kad taksi tā arī neizdodas sagaidīt. Skaidrojam, kur tad palikuši takši?

Kopš vasaras valsts struktūras izvērsušas īstu kariņu pret taksistiem, kā rezultātā simtiem šoferu atteikušies no šī rūpala. Taisnības labad gan jāsaka, ka šis „kariņš” nav bez sava iemesla. Līdz šim daudzi taksisti pamanījušies nemaksāt nodokļus, nepārvalda valsts valodu un ir citas apgrēcības. Savu artavu arī ienesusi pandēmija, kuras laikā daudzi takšu vadītāji pārkvalificējušies un nu dienišķo maizi pelna savādākā veidā.

Avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/461031-taksometrs-jagaida-stundu-bet-jamaksa-krietni-vairak-skaidrojam-kapec-no-rigas-ielam-pazudusi-taksi

Pasažieri lamājas un ceļ traci?

Ja vienlaicīgi taksistiem „uzbrūk” gan Valsts ieņēmumu dienests un Valsts valodas centrs, gan Autotransporta direkcija un Rīgas dome, gan ļaunais kovids un „piekasīgie” pasažieri, tad loģiski daudzi taksisti šo spiedienu neiztur un vairs nevēlas pārvadāt pasažierus. Savukārt tie, kuri pārvarējuši visas grūtības, nu var pacelt cenas. Un tas attiecas gan uz „Bolt”, gan uz „tradicionālajiem” takšiem. Lūk, tikai dažas taksometru pasažieru sūdzības, kuras izskanējušas pēdējās dienās:

* „Vakar man vajadzēja taksi. Gaidīju uz ielas taksi stundu, bet nekas pat netika meklēts. Divreiz zvanīju operatorei ar lūgumu atrast mašīnu, jo ārā bija auksts un lija lietus. Vispirms tika atsūtīta automātiskā čatrobota atbilde krieviski un muldēja, ka jāgaida vēl un vēl 15 minūtes. Neciešami!”

* „Gandrīz divas stundas bija jāgaida, lai atbrauktu taksis, kas mani aizvestu no Juglas papīrfabrikas līdz Juglai. Ļoti liela vilšanās vairāku gadu garumā!”

* „Vienkārši nav, ko teikt! Ja tā būtu pirmā reize, neko jau neteiktu. Izsaucu taksi 16:25, lai ar bērnu aizbrauktu uz slimnīcu. Gaidu mašīnu. 17:00 zvana un saka – diemžēl jums vēl nav atrasta mašīna. Paiet vēl laiks. 17:30 tas pats! Pati zvanu un prasu: „Kad būs?” Saprotu, ka mašīnas nebūs… Maijā bija tieši tas pats – taksi nesagaidīju”.

Avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/461031-taksometrs-jagaida-stundu-bet-jamaksa-krietni-vairak-skaidrojam-kapec-no-rigas-ielam-pazudusi-taksi

Nodokļu iekasētāji „tiranizē” taksistus

Ir grūtības ne tikai sasaukt taksi, bet pēdējos pāris mēnešos apmēram uz pusi pieaugusi arī braukšanas maksa. Un tas saistīts ar to, ka nu Valsts ieņēmumu dienests (VID) taksistus piespiež no pelēkās zonas pāriet baltajā zonā.

Ja pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka ap 80% taksistu strādā pelēkajā zonā, tad tagad tas vairs pārsvarā gadījumā nebūs iespējams. VID šogad par savu „uzbrukumu” mērķi pasludinājis taksometrus un kopš 1. jūlija pieprasa taksistam par katru braucienu uzreiz pēc tā pabeigšanas tiešsaistē no kases aparāta/skaitītāja VIDam nosūtīt datus par veikto braucienu un iekasēto maksu. Tādējādi VID uzreiz var redzēt par kādām summām veikti braucieni, un cik no tā jāiekasē nodokļos.

VID lēš, ka, manipulējot ar datiem, taksisti pērn nodokļos neesot samaksājuši ap septiņiem miljoniem eiro. Šaubas par takšu firmu iesniegtajiem datiem izraisīja fakts, ka pēc tiem izrietēja, ka vidējā taksistu alga bijusi 261 eiro mēnesī, kas ir grūti saprotams.

Visa tā rezultātā nodokļu iekasētāji nu izdomājuši mehānismu, kā taksistus piespiest godīgi atskaitīties par iekasēto naudu, izmantojot īpaši viedus kases aparātus/skaitītājus. Protams, ka daudzi taksisti ar šo nebija mierā un pametuši agrāk tik ienesīgo rūpalu.

Avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/461031-taksometrs-jagaida-stundu-bet-jamaksa-krietni-vairak-skaidrojam-kapec-no-rigas-ielam-pazudusi-taksi

Pieprasa latviešu valodu

Vienlaikus ar šīm „neērtībām” taksistiem uzglūnējis arī Valsts valodas centrs, kurš šogad visiem taksistiem pieprasa klātienē kārtot valsts valodas eksāmenu (tiesa gan, ne tai augstākajā, bet gan B1 līmenī). Nu vairs strādāt par taksistu nevar ar viltotām un aplinkus ceļā iegūtām apliecībām par valsts valodas zināšanām.

Prasības pēc latviešu valodas zināšanām esot pat tik striktas, ka šāds eksāmens jākārto arī šoferīšiem, kuri absolvējuši latviešu skolas. Līdz ar to pie taksometra stūres vairs nevar redzēt ne indieti, ne uzbeku, kā tas vēl bija pavisam nesen. Kaut gan valodas prasības taksistu rindas nav sevišķi papluinījušas – mēnesī valodas nezināšanas dēļ tiek atteikts izsniegt vien ap desmit taksistu apliecības. „Takšu nodokļu reformas” dēļ darbu atstājuši ievērojami vairāk taksistu – vairāki simtu.

Eļļu ugunī pielējis arī Autotransporta direkcijas pirms trim mēnešiem izplatītais paziņojums: „Autotransporta direkcija sadarbībā ar Rīgas domes Kontroles dienestu aicina iedzīvotājus turpināt būt aktīviem, informējot par fiksētiem pārkāpumiem pasažieru pārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili, kas izsaukti, izmantojot mobilo lietotni, jomā. Informāciju iedzīvotāji var sūtīt Autotransporta direkcijai, kas to novirzīs atbildīgajai institūcijai izskatīšanai.

Lai atbildīgā institūcija – Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības kontroles dienests vai Valsts valodas centrs – varētu vērsties pie pārvadātāja un/vai automobiļa vadītāja. Autotransporta direkcija ir sagatavojusi vadlīnijas tam, kāda informācija pasažierim ir jāiesniedz”.

Avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/461031-taksometrs-jagaida-stundu-bet-jamaksa-krietni-vairak-skaidrojam-kapec-no-rigas-ielam-pazudusi-taksi

Kovida pandēmijas upuri

Pērn, iesākoties Covid-19 pandēmijai, daudzi taksisti bija spiesti pārkvalificēties, jo vienkārši vairs nebija pasažieru: tūristu plūsma apsīka, bet vietējie nekur nebrauca – sēdēja mājās. 2020. gadā taksometru apgrozījums kritās pat par 70%. Šī gada vidū situācija sāka uzlaboties, bet taksisti nu padarīti par „peramajiem puikām” un daudzi par tādiem nevēlas būt. Taisnības labad gan jāsaka, ka ne vienmēr taksisti ir bez grēka.

Daudzi šādu „mobingu” nav spējuši izturēt un vairs pie taksometru stūres nesēžas. Vairāki simti taksistu pēdējā gada laika pārkvalificējušies, pārsvarā pārejot strādāt būvniecības nozarē vai kļūstot par ēdienu un citu preču izvadātājiem.

Autotransporta direkcijas uzturētais Taksometru vadītāju reģistrs liecina, ka pašreiz ir aptuveni vismaz par tūkstoti mazāk taksometru vadītāju nekā pirms gada. Šobrīd visā valstī ir ap 6000 reģistrētu taksometru vadītāju. Bet tas it nebūt nenozīmē, ka viņi visi arī ir „uz līnijas” – viņi tikai var strādāt par takšu šoferiem, bet to, kad un vai vispār strādāt, taču izlemj katrs pats.

Avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/461031-taksometrs-jagaida-stundu-bet-jamaksa-krietni-vairak-skaidrojam-kapec-no-rigas-ielam-pazudusi-taksi

Šogad jau “pazuduši” 1650 taksisti

Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone Jauns.lv pastāstīja:

“Taksometru pārvadājumus licencē plānošanas reģioni un valstspilsētas. Tas nozīmē, ka valstspilsēta/plānošanas reģions izsniedz licenci pārvadātājam un licences kartīti uz katru automobili, ar ko tiek nodrošināti pakalpojumi, un taksometru uzņēmumi var veikt pasažieru pārvadājumus tikai konkrētajā administratīvajā teritorijā, kurā saņēmuši licenci. Savukārt Autotransporta direkcija licencē pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, kuru var izsaukt un apmaksāt, izmantojot mobilo lietotni. Latvijā šāda veida pakalpojumus šobrīd nodrošina divi uzņēmumi – “Bolt” un “Yandex”. Licences un licences kartītes, ko izsniedz direkcija, derīgas pārvadājumiem visā Latvijā. 

Taksometru vadītāju reģistrā tiek reģistrēti gan taksometru vadītāji, gan tie autovadītāji, kuri nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili (piemēram, izmantojot mobilo lietotni). Taksometru vadītāju reģistrā autovadītāji netiek iedalīti pēc reģiona, jo, reģistrējoties šai reģistrā, pakalpojumus var sniegt jebkurā vietā Latvijā.  

Pēdējo mēnešu laikā Autotransporta direkcija saņēmusi četras sūdzības par pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, tai skaitā taksometru. Tēmas, par kurām pasažieri sūdzējušies: transportlīdzekļa vadītājs atteicās uzņemt automobilī personu ratiņkrēslā; pakalpojumu nodrošināja taksometra vadītājs, kurš nebija reģistrējies Taksometru vadītāju reģistrā; pakalpojumu nodrošināja automobiļa vadītājs, kurš Taksometru vadītāju reģistrā reģistrējies ar viltotu autovadītāja apliecību; automobiļa vadītājs nezināja valsts valodu. 

Ņemot vērā, ka pārvadātāji taksometru tarifus reģistrē Rīgas domes Satiksmes departamentā un katrs pārvadātājs ir tiesīgs noteikt pakalpojumu cenu, Autotransporta direkcijas rīcībā nav datu par braukšanas maksas pieauguma apmēru taksometros. Turklāt tarifi var būs mainīgi, un arī Rīgas domes Satiksmes departaments, visticamāk, nevarēs sniegt informāciju par to, kuru tarifu pārvadātājs izmanto.

Taksometru tarifu palielinājuma viens no galvenajiem iemesliem ir saistāms ar to, ka no 1. jūlija taksometru vadītājiem un mobilajām lietotnēm dati par katru braucienu uzreiz pēc tā pabeigšanas ir tiešsaistē jāsūta Valsts ieņēmumu dienestam. Tādējādi VID saņem informāciju par veiktajiem braucieniem un var pārbaudīt, vai abas puses tos visus ir deklarējušas, kāda bijusi katra brauciena maksa, vai nodokļi tiek maksāti atbilstoši reālajam apgrozījumam un tamlīdzīgi. Ja VID konstatēs, ka mobilo lietotņu iesniegtie dati nesakrīt ar taksometru skaitītāja datiem, pārvadātājs riskē ne tikai saņemt soda naudu, bet tam var tikt apturēta saimnieciskā darbība un anulēta licence. Līdz ar šīm izmaiņām pārvadātāji ir nonākuši caurredzamā sistēmā, kurā ir mazākas iespējas nelikumīgi optimizēt izmaksas uz nesamaksāto nodokļu rēķina”.

Kā liecina Taksometru vadītāju reģistrs, tad šī gada pirmajos astoņos mēnešos taksistu skaits sarucis par 1650. Lūk, reģistrēto taksistu skaits pa šī gada mēnešiem:

Janvāris – 7965
Februāris – 7974
Marts – 8003
Aprīlis – 8058
Maijs – 7763
Jūnijs – 6682
Jūlijs – 6408
Augusts – 6335
Septembris – 6315.

Avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/461031-taksometrs-jagaida-stundu-bet-jamaksa-krietni-vairak-skaidrojam-kapec-no-rigas-ielam-pazudusi-taksi